Latvieši sprintā nostartē pieklājīgi, norvēģiem simtais zelts
Pasaules čempionātā distanču slēpošanā visaugstāko vietu no latviešiem sprintā izcīnīja Rinalds Kostjukovs, kas 1,5km distancē ierindojās 65.vietā, bet labākā no dāmām bija Inga Dauškāne, kurai 70.vieta 1,3km distancē.
Čempionāta pirmās dienas rīts bija apmācies. Līdzjutēju straumes ar sarkanbaltziliem karogiem un cepurēm lēnām saspiežas vilcienos un autobusos, kas 20 minūtēs viņus aizved līdz Holmenkollenas stacijai. Pirmajā dienā noskaņa mierīga, jo līdzjutēji vēl nav iesildījušies. Ierodoties stadionā, patīkami, ka uzreiz starp daudzajiem sportistiem un slēpju testētājiem var sastapt arī kādu mūsējo, kas pozitīvā noskaņojumā aktīvi iesildās gaidāmajām sacensībām. Nepilnu stundu līdz startam stadiona tribīnes ir pilnas, arī tās, kas papildus uz čempionātu uzslietas biatlona šautuvē. Norvēģu līdzjutēji gaida īpašu notikumu – 100. zelta medaļu pasaules čempionātos slēpošanā, un viņiem ir ļoti pamatotas cerības, jo startē Bjergena, Nortugs un pašreizējais sprinta čempions Hattestāds.
Dāmām piedalās 86 slēpotājas no 33 valstīm. Latvietes pēc reitinga ir pēdējā piecpadsmitniekā un startē beigās. Stiprākās sportistes jeb sarkanā grupa ir nevis sākumā, bet pa vidu, tādēļ jo uzskatāmāk redzama milzīgā atšķirība meistarības un sagatavotības ziņā. Ietekmējoties no dažu latviešu saucieniem, arī norvēģi sāk atbalstīt mazās slēpošanas valstis. Mūsu meitenes cīnās, un vislabāk, kā jau to varēja sagaidīt, veicas pieredzējušākajai Dauškānei, kas ierindojas 70.vietā, zaudējot labākā laika īpašniecei 35 sekundes (tikai piecas vietas un sešas sekundes viņai priekšā bija igauniete Kaija Udrasa). Vēl zem minūtes iekļaujas Kristīne Liepiņa, kas ir 18 sekundes lēnāka nekā Inga. Natālijai Kovaļovai 79.vieta (+1:04,78), bet Zanei Eglītei 86.vieta (+1:33,48). Līdz ar to vēsturiskais brīdis bija noticis, jo pirmo reizi pasaules čempionātā distanču slēpošanā dāmām tika pārstāvēta Latvija. Lai tiktu labāko 30niekā, nedrīkstēja zaudēt vairāk nekā 11,6 sekundes. Zanei neizdevās parādīt tādu sniegumu kā junioru čempionātā Otepē, bet pārējās nostartēja savā līmenī. Savu uzdevumu meitenes izpildīja, turklāt sešpadsmit un septiņpadsmit gadus jaunajām Kovaļovai, Liepiņai un Eglītei, kuras tikai šajā sezonā sākušas krāt starptautisko pieredzi, ir grūti cīnīties ar divdesmit gadīgām un vecākām.
Vīru konkurencē startēja 120 dalībnieki no 42 valstīm, ieskaitot tādas slēpošanai eksotiskas valstis, kā Maķedonija, Irāna, Kenija, Venecuēla, Argentīna. Visiem četriem latviešu sprinteriem tā bija debija pieaugušo čempionātā. Starp mūsu puišiem nebija tik izteikta līdera, jo labāko rezultātu varēja uzrādīt gan Rinalds Kostjukovs, gan Juris Damškalns, kas bija labākais Skandivijas kausā Madonā. Šoreiz par pussekundi ātrāks bija Rinalds, ierindojoties 65.vietā (+21,34), bet Juris trīs vietas zemāk (+22,02). Oskaram Muižniekam 78.vieta (+25,75), bet Robertam Slotiņam 90.vieta (+31,63). Rezultāti diezgan blīvi. Labākais 30nieks satilpa 7,4 sekundēs, bet pirmie 55 trīspadsmit sekundēs. Lietuvieši Vaičiulis ar Novoseļski mūs šoreiz pārspēja par pāris pozīcījām, ierindojoties 57. un 60.vietā, taču laika izteiksmē diezgan daudz – 5 un 6 sekundes. Taču puišiem pārmest nav ko, jo viņi izdarīja, ko varēja, varbūt vienīgi no Slotiņa varēja gaidīt labāku rezultātu. Kostjukovs un Damškalns apsteidza gandrīz pusi dalībnieku, un tas nav maz, jo arī briti, austrāļi, bulgāri, dāņi utmldz. prot labi slēpot. Lai tiktu augstāk, vasarā ir jāieliek krietnāka bāze, un labi, ka mūsu puiši to saprot, vienīgi jācer, ka tas tiks arī izdarīts praksē, jo potenciāls ir. Labi bija pastrādājuāši smērētāji Jakovičs ar Eiduku.
Norvēģijai simto zeltu pasaules čempionātos slēpošanā sarūpēja Marita Bjergena, kas, norvēģu līdzjutēju saucienu ”Marit, Marit” pavadīta, neatstāja nekādas cerības konkurentēm, pat ne pagājušajai sprinta čempionei Ariannai Follisai no Itālijas, kas ieguva otro vietu. Uz atvadām šīs sezonas beigās slovēniete Majdiča pirms četriem gadiem iegūtajam sudrabam Saporo pievienoja bronzu. Viena no galvenajām favorītēm Kikana Randala no ASV kritiena dēļ netika tālāk par ¼ finālu.
Vīriem finālā, pateicoties pareizajai taktikai un atraujoties jau nedaudz no konkurentiem pirmajā kāpumā, uzvaru izcīnīja zviedrs Markuss Helners, kas vairāk zināms kā labs distančnieks, taču arī sprintos ir labi startējis, ieskaitot trešo vietu pirms gada pasaules kausa posmā tepat Oslo. Cīņā par otro vietu mājinieku elks Nortugs pārspēja zviedru Jensonu, kuram, neskatoties uz daudzajām uzvarām un godalgotajām vietām pasaules kausā, tā bija pirmā medaļa, skaitot lielākos čempionātus. Čempiona pilnvaras nolika norvēģis Hattestāds, finišējot ceturtajā vietā. Par prieku igauņiem Peters Kummels iekļuva finālā (divreiz tika tālāk kā “lucky looser”), ierindojoties 6.vietā.
Nākamais starts slēpošanā ir dāmām sestdien iedzīšanā, bet latviešus redzēsim svētdien, kad čempionātu uzsāks Arvis Liepiņš.
Foto: Stian Broch / http://www.stianbroch.com
