Pasaules čempionāts atgriežas leģendārajā Holmenkollenā
Šo ceturtdien Holmenkollenā, Oslo (Norvēģija) sāksies Pasaules čempionāts slēpošanā, kas ietver distanču slēpošanu, tramplīnlēkšanu un ziemeļu divcīņu un kas ilgs līdz pat 6.martam. Pēc 29 gadu pārtraukuma pasaules čempionāts slēpošanā atgriežas leģendārajā un vēsturiskajā Holmenkollenas trasē. Latviju pārstāvēs četrpadsmit slēpotāji.
Latvijas izlase uz Norvēģijas galvaspilsētu ir devusies četrpadsmit slēpotāju sastāvā – desmit vīri un četras dāmas. Patīkami, ka komandā ir iekļauti slēpotāji no dažādām Latvijas vietām - Alūksnes, Cēsīm, Gulbenes, Krāslavas, Madonas, Mazsalacas, Ogres, Talsiem. Diemžēl vairs nav pārstāvēti tādi slēpošanas centri, kā Daugavpils, Pļaviņas. Protams, mūsu slēpotāju līmenis nav tāds, lai cīnītos kaut vai par labāko četrdesmitnieku, taču katrs centīsies paradīt savu labāko sniegumu. Pasaules čempionātā piedalās katras valsts labākie pārstāvji, kuri ir izcīnījuši tādas tiesības. Paipals ar Liepiņu startēja iepriekšējā čempionātā, bet pārējiem tā būs debija tāda līmeņa sacensībās, tiesa, Zīmelis ir startējis gan Olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātos biatlonā.
Pasaules čempionāts slēpošanas mekā Holmenkollenā ir norisinājies trīs reizes – 1930., 1966., un 1982.gadā, un šī būs ceturtā reize. 1997.gadā čempionāts arī notika Norvēģijā, bet tad to uzņēma Norvēģijas pirmā galvaspilsēta Trondheima. Rekords čempionātu rīkošanā – sešas reizes – pieder Somijas vēsturiskajai slēpošanas vietai Lahti. 1930.gadā Holmenkollenā izcēlās Arne Rustadstuens, 1966.gadā „spīdēja” Jermunds Eggens, 1982.gads palicis atmiņā ar Berites Aunli un Odvara Bro uzvarām, it īpaši Bro cīņa ar krievu Aleksandru Zavjalovu stafetē un norvēģa nūjas salūšana, bet 1997.gadā mājiniekus ar piecām visdažādākā kaluma medaļām piecos startos iepriecināja leģendārais Bjerns Dēlī. Norvēģiem parasti ir labi veicies savās mājās, jo visas reizes ir izcīnīts visvairāk medaļu, vienīgi 1997.gadā Trondheimā norvēģus iegūto zelta medaļu ziņā pārspēja Krievija, pateicoties Jeļenas Vjalbes fenomenālajam sasniegumam – piecas uzvaras piecos startos. Kaut ko līdzīgu veiksmes gadījumā varētu atkārtot mājiniece Marita Bjergena, kas šosezon distances sacensībās konkurentēm nav atstājusi ne mazākās izredzes. Arī Petera Nortuga iespējas izcīnīt vairākas zelta medaļas tiek vērtas ļoti augsti. Un tieši norvēģa pēdējo sezonu cīņas ar krievu Aleksandru Ļegkovu, kas turpināsies pasaules čempionātā, varētu atsaukt atmiņā 1982.gadu – Bro pret Zavjalovu.
Vēsturiski ir izveidojies, ka visprestižākā ir bijusi 50km distancē, jo neba velti to, kas uzvarēja 50km, sauca par slēpošanas karali (dāmām attiecīgi 30km distance). Taču diemžēl TV diktāta ietekmē pēdējā desmitgadē ir izveidojušies masu starti, un tā rezultātā pat tik vēsturiskajā 50km mājvietā kā Holmenkollenā, kur vairāk kā simts gadus 50km ir slēpoti ar intervālu startu, tiks izjaukta šī īpašā tradīcija (jau pagājušajā gadā tas notika pasaules kausa posmā, kas bija pasaules čempionāta izmēģinājums). Nenoliedzami, viena no vislielākajām uzmanībām tiks pievērsta stafetei, it īpaši vīriešu, kur mājiniekiem izaicinājumu metīs spēcīgās Zviedrijas, Šveices un Krievijas izlases, kā arī principiālie pretinieki itāļi.
Norvēģijā mīl slēpošanu, un tas spilgti tika apliecināts 1994.gadā Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, kur tribīnēs un trases malā slēpošanas disciplīnās (un ne tikai) virmoja fantastiska atmosfēra, kāda nevienās Olimpiskajās spēlēs pēc tam ne tuvu nav bijusi. Ļoti iespējams, ka kaut kas līdzīgs varētu tikt atkārtots šajā čempionātā. Dalībnieku skaita ziņā šis čempionāts varētu pārspēt iepriekšējos, arī mūsu komandai šī ir visplašākā pārstāvniecība.
Tieši slēpošanā tiks izcīnīts vislielākais medaļu komplekts – 12 (6 vīriešiem + 6 sievietēm) no kopējā 21 medaļu komplekta. Slēpošanā no 6 disciplīnām divas ir sprinta un četras distances, ieskaitot stafeti. Savukārt no sešām disciplīnām tikai viena (15km vīriešiem un 10km sievietēm) ir ar intervāla startu.
Latvijas izlases sastāvs – Raivis Zīmelis (50km), Jānis Paipals (15km kvalifikācija), Arvis Liepiņš (15km, duatlons, 50km), Nauris Biķernieks (15km kvalifikācija), Roberts Slotiņš (sprints), Rinalds Kostjukovs (sprints), Pāvels Ribakovs (50km), Jānis Teteris (50km), Juris Damškalns (sprints), Oskars Muižnieks (sprints), Inga Dauškāne (sprints), Kristīne Liepiņa (sprints), Natālija Kovaļova (sprints), Zane Eglīte (sprints). Pirmie 23.februārī uz starta 10km klasiskajā distancē, kas būs kvalifikācija 15km distancei, izies Jānis Paipals un Nauris Biķernieks, bet jau pirmajā oficiālajā pasaules čempionāta dienā 24.februārī norisināsies sprinta sacensības, kur startēs jau astoņi Latvijas pārstāvji.
